Internetā eksistē vesels lērums rakstu par to kāpēc X ir labāks par Y vai otrādi. Šis nebūs viens no šiem rakstiem. Interneta risinājumu izstrādes kantoru ikdiena ir tāda, ka ir jāpanāk, lai risinājums darbotos uz jebkura pārlūka, kuru izmanto pietiekami liela, vai svarīga klienta auditorijas daļa.

Tomēr ir viena būtiska lieta, kuru klientiem ir jāzina – jo vairāk dažādu pārlūku ir jāatbalsta, jo ilgāks ir izstrādes process, un līdz ar to – lielāka cena.

Noskaidrosim kāpēc. Teorētiski eksistē W3C publicēti standarti attiecībā uz HTML un CSS, kurus būtu vienādi jāievieš visiem pārlūkiem, taču diemžēl šie standarti ir sarežģīti un ne vienmēr viegli īstenojami, līdz ar to katrs pārlūku ražotājs tos ir ieviesis citādāk.

Ar to gan viss vēl nebeidzas, jo pārlūku ražotāji ik pa laikam izdomā kādu jaunu iespēju, ko piedāvāt mājas lapu izstrādātājiem un attiecīgā pārlūka lietotājiem. Attiecīgā ražotāja konkurenti gan arī nesnauž un, ja vien iespēja nav pavisam zemē metama, mēģina ieviest to arī savos pārlūkos, bet tā kā šī iespēja nav aprakstīta standartā, tad katrs to izveido atbilstoši savai gaumei un spējām.

Atcerēsimies vēl vienu momentu – pārlūkprogrammas ir „programmas”, kuras veido programmētāji, kuri kā zināms ir cilvēki, kuri savukārt mēdz kļūdīties, rezultātā visam augstāk minētajam nāk klāt vēl arī programmētāju kļūdas, kuras nākas apiet vai kompensēt mājas lapu izstrādātājiem.

Gala rezultāts ir pamatīgi liela putra, kuru jāstrebj ir mājaslapu izstrādātājiem, bet tie savukārt šīs strebšanas izmaksas nodod tālāk pasūtītājiem. Šeit no pasūtītāju puses, īpaši jau dižķibeles laikā būtu jārodas diezgan pamatoti loģiskiem jautājumiem, varbūt var atteikties no dažu pārlūku uzturēšanas, tādejādi samazinot izstrādes izmaksas? Var, bet ir jāzina no kuriem.

Eksistē viens diezgan vienkāršs veids, kā to aprēķināt. Šādam aprēķinam ir nepieciešamas divas lietas:

1. Mājas lapas auditorijas izmantotie pārlūki.
2. Pārlūku „izmaksas”, jeb relatīvais laiks cik ilgi aizņem izstrāde un atkļūdošana uz dotā pārlūka.

To vai ir vērts uzturēt kādu pārlūku X mēs uzzinam paņemot šī te pārlūka auditoriju un tās sniegtos labumus (iespējams, ka kādu pārlūku izmanto tikai viens vienīgs klients, bet viņš var būt svarīgāks, par visiem citiem) un izdalot to ar izstrādes izmaksām.

Tagad seko nākamais loģiskais jautājums, bet kā lai uzzina šos te datus? Ja jums jau ir mājaslapa, tad informāciju par jūsu auditoriju jūs varat uzzināt izmantojot jebkuru apmeklējuma statistikas rīku.

Te mēs varam ņemt attiecīgo pārlūku lietotāju skaitu, iespējams pareizinot to ar kādu svarīguma koeficientu, ja tāds ir zināms.

Apskatīsim kādas tad varētu būt aptuvenās relatīvās izmaksas un kā tās veidojas.

• Pārlūks: Firefox 3.
  Izmaksas: 20.
  Jaunākā versija izstrādātāju vidū populārākajam pārlūkam, izmaksas ir minimālas, jo šis pārlūks ļoti labi atbalsta W3C standartus, turklāt tam ir pieejami izcili atkļūdošanas rīki, kas nozīmē, ka gan izstrāde, gan kļūdu labošana uz tā ir ātra un patīkama .
• Pārlūks: Firefox 2.
  Izmaksas: 30.
  Šī paša pārlūka iepriekšējā versija, kuru joprojām izmanto tā lietotāju daļa, pie kuras sen nav viesojies viņu ar datoriem apsēstais mazdēls. Ir pieejami tie paši lieliski atkļūdošanas rīki, taču ir lietas, kuras šis pārlūks neatbalsta, kā arī kļūdas, kuras jaunākajā versijā ir izlabotas, tādēļ bieži vien ir nepieciešama papildus testēšana.
• Pārlūks: Internet Explorer 8
  Izmaksas: 40
  Pasaulē lielākā programmatūras ražotāja jaunākais pārlūks. Iekļauts Windows 7. Gandrīz atbalsta lielāko daļu interneta standartu. Ir aprīkots ar diezgan nesliktu atkļūdošanas rīku. Diemžēl arī tajā eksistē dažas joprojām neizlabotas kļūdas.
• Pārlūks: Internet Explorer 7
  Izmaksas: 100
  Iepriekšējā IE versija. Iekļauts Windows Vista. Standartu atbalsts visai nepilnīgs, atkļūdošanas rīki eksistē, taču ir neērti. Gandrīz vienmēr lapās ir lietas, kuras priekš šī pārlūka ir jādara citādāk.
• Pārlūks: Internet Explorer 6
  Izmaksas: 200
  Interneta risinājumu kantoru galvenais galvassāpju avots. Iekļauts Windows XP. Ilgu laiku bija populārākais pārlūks pasaulē. Pārlūks ar diezgan vāju izpratni par standartiem, veselu lērumu kļūdām un ar neparasti nelietojamiem atkļūdošanas rīkiem. Ja ir izveidota mājas lapa, kas darbojas uz visiem pārējiem pārlūkiem, tad gandrīz noteikti kaut kas nestrādās vai izskatīsies greizi uz šī.
• Pālūks: Safari
  Izmaksas: 25
  Ābolu Datoru, iPodu un iPhone ražotāja Apple pārlūks. Apveltīts ar labu standartu atbalstu. Atkļūdošanas rīki varēja būt ērtāki, bet par laimi reti, kad ir jālieto. 99 gadījumos no 100, ja lapa darbojas uz Firefox, tā darbojas arī uz Safari.
• Pārlūks: Opera
  Izmaksas: 25
  Norvēģu alternatīvais pārlūks – populārs austrumeiropā. Lieliski saprot standartus un atkļūdošanas rīki arī ir diezgan labi izveidoti. Ir zināmas lietas, kuras šajā pārlūkā nedarbojas, bet tās ir nebūtiskas un ļoti reti sastopamas.
• Pārlūks: Chrome
  Izmaksas: 25
  Pasaules lielākā interneta meklētāja Google ražojums. No izstrādātāju viedokļa – Safari ar visām no tā izrietošajām sekām.

Grafikā var redzēt izmaksu un labuma stabiņu salīdzinājumu kādai mājaslapai.

Ko no šī visa var secināt – ja jūsu lapas auditorija to atļauj, tad no izmaksu viedokļa IE6 atbalsts ir dārgs un nav ieteicams.

Atpakaļ